Ko der zināt par dzinēja eļļām...

Atkarībā no to pamateļļas veida un dažādu piedevu proporcijām dzinēja smērvielas parasti iedala 3 veidos:

1. Minerālās. Tās tiek ražotas no frakcionētā destilācijā apstrādātas naftas, kas tiek tālāk attīrīta ar skābi vai, izmantojot šķīdinātāju ekstrakciju. Tās bieži tiek marķētas kā Mineral. Šīm smērvielām ir augsts viskozitātes līmenis. Karsējot tās samērā ātri iztvaiko un piesārņojas to sastāvā ietilpstošo piedevu ķīmiskās sadalīšanās dēļ.
2. Pussintētiskās. Šīs uz minerālvielu bāzes ražotās motoreļļas, pielietojot īpašus tehniskos procesus, satur lielāku piedevu daudzumu, salīdzinot ar minerāleļļām. Marķētas kā Semi-synthetic vai Part-synthetic, tās lieliski darbojas apvidos ar maigām ziemām un mēreni siltām vasarām. Tās maksā mazāk nekā sintētiskās eļļas. Tām ir arī vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar minerāleļļām, tādas kā ilgāks ekspluatācijas laiks, augstāka noturība pret temperatūras svārstībām un vispārēja efektivitāte.
3. Sintētiskās. Izgatavotas no eļļas, izmantojot organisko sintēzi. Vairumā valstu marķētas kā Fully Synthetic. Pateicoties to īpašajam sastāvam un modernajām ražošanas tehnoloģijām, šīs motoreļļas novērš duļķu nogulšņu veidošanos un uzrāda optimālas viskozitātes īpašības auksta laika apstākļos, nodrošinot drošu dzinēja aizsardzību jau pirmajās sekundēs pēc iedarbināšanas. Tās arī saglabā to sākotnējās īpašības pat pie ļoti augstām temperatūrām, un tādēļ tās ir piemērotas izmantošanai karstā klimatā.

1. I grupa satur produktus, kas iegūti no naftas, izmantojot šķīdinātāju ekstrakciju un deparafinizāciju.
2. II grupa ietver augsti attīrītus produktus ar zemu parafīnu un aromātisko hidro savienojumu sastāvu, kas tikuši pakļauti hidrokrekingam.
3. III grupa ietver augstas viskozitātes smērvielas, kas iegūtas, izmantojot katalītisko hidrokrekingu.
   
4. IV grupas pamatvielas ir polialfaolefīni.
   
5. V grupa piedāvā visas motoreļļas, kas nav iekļautas nevienā no iepriekš minētajām kategorijām. To pamatā ir esteri, glikoli un citas vielas.

Mūsdienu produkti parasti satur vairāku pamata grupu sastāvdaļas.

Padoms: vecākos dzinēju modeļos  sintētisko eļļu izmantošana ir kaitīga, it īpaši, ja pirms tam to eļļošanai tika izmantotas minerāleļļas. Pirmkārt, šo eļļu piedevas var sašķelt vecos piededžus, kas jau ir nosēdušies un īsti netraucē dzinēja darbību; tas rada papildu slodzi spēka iekārtai, izraisot tās komplektējošo daļu nolietojumu.

Otrkārt, sintētiskā sastāva produktiem ir zems viskozitātes indekss, tādēļ tie var sūkties caur blīvēšanas elementiem, vai pat sabojāt tos. Savukārt sporta automašīnās un augstas jaudas transportlīdzekļos, kuru mezgli un komplektējošās daļas ir pakļautas ekstrēmām slodzēm, minerāleļļas izmantošana ir nepieņemama, jo intensīva termiskā iedarbība var to sadalīt.

Ko nozīmē SAE marķējums:

Viskozitāte ir viena no būtiskākajām motoreļļas īpašībām, nosakot, vai konkrētais produkts var tikt izmantots dotajā gada laikā.

Saskaņā ar ASV Autoinženieru biedrības (Society of Automotive Engineers - SAE) klasifikāciju visas motoreļļas var iedalīt šādās kategorijās:

1. Ziemas. Marķētas ar W (winter jeb ziemas); tās ir piemērotas izmantošanai tikai aukstajā gada laikā. Cipars pirms W vienmēr dalās ar pieci un kalpo, lai norādītu minimālo temperatūru, pie kuras eļļa var aizsargāt dzinēju aukstās iedarbināšanas laikā. Sākumpunkts ir -35 °C, kas atbilst 0. klasei. Katra nākamā klase pieskaita 5 °C: 5W produkts saglabā tā īpašības pie -30 °C, 10W - pie -25 °C utt.
2. Vasaras. Šīs motoreļļas nodrošina savlaicīgu eļļošanu un autodaļu aizsardzību siltajā gada laikā, taču ir neefektīvi aukstuma apstākļos. To marķējumā ir arī skaitļi: 20, 30, 40, 50 un 60. Pretēji plaši izplatītam uzskatam, šie skaitļi norāda eļļas kinemātisko viskozitāti 100 °C temperatūrā un nevis maksimālo apkārtējās vides temperatūru.
3. Vissezonas. Tās tiek marķētas kā piemērotas ekspluatācijai arī ziemā, norādot gan minimālo temperatūru, gan viskozitātes līmeni pie maksimālās sakaršanas temperatūras: 5W-30, 10W-60 utt. Pašreiz vissezonas motoreļļas ir visizplatītākās.

API klasifikācijas izprašana:

ASV Naftas institūts ir izstrādājis savu klasifikāciju, kas ir paredzēta motoreļļu iedalīšanai, pamatojoties uz to sastāvu un ekspluatācijas īpašībām. Kopš nesenā laika tā arī ļauj netieši novērtēt smērvielu kvalitāti; standarti ir kļuvuši daudz stingrāki, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šajā nozarē.

Saskaņā ar API klasifikāciju, visas motoreļļas iedalās divās kategorijās, katra no kurām ietver vairākas klases:

S. Benzīna dzinējiem. Lielākajā daļā valstu ir apstiprināta šādu četru klašu lietošana:

1. SJ. Ieteicamas lietošanai līdz 2001. gada ražotos dzinējos.
2. SL. Piemērotas spēka iekārtām, kas ražotas līdz 2004. gadam. Daudzi autoražotāji ir pieņēmuši SL kā minimālo standartu, kas nepieciešams automašīnas apkopei.
3. SM. Paredzētas dzinējiem, kas ražoti 2010. gadā vai agrāk. SM eļļas ir ļoti efektīvas zemās temperatūrās, noturīgas pret oksidēšanos un nogulšņu veidošanos. Tās saglabā to izcilās īpašības visā to ekspluatācijas laikā.
4. SN. Ieviestas 2010. gadā. Pašreiz šīs eļļas spēj nodrošināt augstāko dzinēja aizsardzības līmeni, kā arī tās augsto efektivitāti. SN eļļas palīdz taupīt degvielu. Tās novērš priekšlaicīgu turbokompresora nolietojumu bez agresīvas iedarbības uz blīvēm un starplikām.

C. Apzīmējums dīzeļdegvielas komerctransporta motoreļļām. Šobrīd dažādu modeļu gadu transportlīdzekļos izmanto CH, CI, CJ un CK klases. Skaitlis 4 pēc klases apzīmējuma norāda uz 4-taktu transportlīdzekļiem. Aplūkosim sīkāk C-klases eļļas:

1. CH-4. Ieviestas 1998. gadā. Piemērotas dzinējiem, kas darbojas ar augstas kvalitātes degvielu, sākot ar sēra saturu līdz 0,5% no masas.
2. CI-4. Ieviestas 2002. gadā. Šis motoreļļu veids nodrošina drošu dzinēja un izplūdes sistēmas aizsardzību no piededžu nogulsnēm un priekšlaicīgas elementu nolietošanās novēršanu. Daži šīs klases eļļošanas materiāli tiek apzīmēti kā CI-4 PLUS.
3. CJ-4. Tās lepojas ar paaugstinātu temperatūras stabilitāti, noturību pret oksidēšanos un ilgāku ekspluatācijas laiku.
4. CK. Izstrādātas 2017. gadā izlaisto dzinēju aizsardzībai. Taču šādas motoreļļas pēc izvēles var izmantot arī vecāku dzinēju modeļos.

Pieejamas ir universālas smērvielas, kas piemērotas izmantošanai gan benzīna, gan dīzeļdzinējos. Tām ir dubults apzīmējums, piemēram, CН-4/SJ.

Padoms: Daudzi ražotāji iesaka dzinēja eļļošanai izmantot jaunākās klases eļļu. Vairumā gadījumu šis padoms ir pamatots: jo nesenāk ir izstrādāts produkta sastāvs, jo drošāks, kā arī ekonomiskāks un videi draudzīgāks tas ir. Tomēr šis ieteikums ir bezjēdzīgs vecākām automašīnām, jo to dzinēju konstrukcija ir atšķirīga, un tie nespēs saņemt maksimālu labumu no visām dārgāko eļļu priekšrocībām. Papildu informāciju par to, kādu smērvielu izmantot jūsu automašīnā, varēsiet atrast tās servisa grāmatiņā.

ACEA veiktspējas novērtēšana:

Emisiju toksiskuma samazināšana un degvielas patēriņa pazemināšana ir vienas no būtiskākajām prasībām mūsdienu eļļošanas materiāliem. Tādēļ uz daudzu eļļu iepakojuma mēdz norādīt, ka tās atbilst jaunākajiem ekoloģiskajiem standartiem.

Saskaņā ar Eiropas autoražotāju asociācijas (Association des Constructeurs Européens d'Automobiles - ACEA) klasifikāciju visas tirdzniecībai un izmantošanai apstiprinātās motoreļļas var iedalīt šādās kategorijās:

А. Benzīna dzinējiem. Šajā kategorijā ietilpst četras klases: A1, A3 un А5. Pirms skaitļa esošais burts norāda eko-drošības līmeni un viskozitāti noteiktos apstākļos. Skaitļi 1 un 5 norāda degvielas ekonomiju, savukārt citādi tā ir tāda pat kā API: jo augstāks ir skaitlis, jo labākas ir produkta ekspluatācijas īpašības.

В. Šī kategorija ietver vieglo un mazo komerctransporta automašīnu smērvielas, kas darbojas ar dīzeļdegvielu. Tās tiek arī iedalītas klasēs: B1 un B5 apzīmē degvielu taupošus, savukārt В3 un В4 - parastus produktus.

Е. Eļļas, kas marķētas ar šo burtu, ir paredzētas smagdarba kravas automašīnu un speciālo transportlīdzekļu dīzeļdzinējiem. E1 apzīmē degvielu taupošus, pārējie – standarta produktus.

Degvielas ekonomija bija parametrs, kuru nolēma ņemt vērā arī API speciālisti, ieviešot jaunu apzīmējumu - EC (Energy Conserving).

Šīs eļļas lepojas ar zemāku viskozitāti galējas temperatūras paaugstināšanās gadījumā, nodrošinot raitu un vienmērīgu kustīgo detaļu gaitu un samazinot degvielas patēriņu. Tomēr tas nozīmē plānāku eļļojošo plēvīti, kas ir īpaši riskanti vecākiem dzinējiem ar lielu nobraukumu - šiem dzinējiem ir nepieciešama papildu aizsardzība.

Classic Castrol Eļļas pieejamas: Veikala sadaļā

Tekstā Izmatnoti Autodoc apraksti.

Nav komentāru

Komentēt